|
1. dzīve kā spēle
arhitektūra kā dekorācijas spēlei
maketi kā veids kā spēlētājiem izstāstīt spēles noteikumus.
Uzmetums topošajām dzīves dekorācijām.
Modeļu taisīšana mūsdienās ir kļuvusi par neatkarīgu darbības formu ar saviem paņēmieniem, līdzekļiem un materiāliem, mēs kā normāli multiinstrumentalisti taisam tos paši.
2. arhitektūrai ir jābūt garšīgai.
Maketēšana ir kā ēst gatavošana- mēs izdomājam, saliekam kopā vajadzīgās sastāvdaļas un jau pēc neilga brīža varam nobaudīt gatavu produktu, makets ir tāda kā sajūtas nobaudīšana vēl pirms gatava produkta.
Protams pēdējā naktī pirms konkursa atdošanas makets top komplektā ar vīnu , kolu un picu. Konkursa projekts saldus mākslas un mūzikas skolai.
3. būs diezgan maz cilvēku, kuriem būs versijas par to, kas ir tie baltie - protams mājiņas un tie zaļie - protams zālīte.
Nosacītība, formas un tēla atpazīstamība - kārtējā cilvēku vienošanās, līdzīgi kā par reliģijām, valsti un tamlīdzīgiem pieņēmumiem.
4. asociatīvi zaļās plaknes strādā - tā ir zāle, to pieņem gandrīz visi.
Lai attēlotu lielumu un mērogu, ir jādod skatītājam ideja par lietu patieso izmēru, lietojot atpazīstamas lietas, kas skatītājam dod bāzes punktu, pirms tas iedomājas gala rezultātu.
Dzīvojamā apbūve Bišumuižā.
5. cilvēkiem bieži vien ir grūti iedomāties vienkāršas lietas, taču īpašas grūtības nesagādā vertikālu stienīšu asociācija ar lieliem kokiem un krāsainu plaknīšu kompozīcija izskatās pēc plānotās apbūves.
Tik pat lielā mērā cik maketi palīdz uztvert telpu, tik pat lielā mērā tie mēģina arī piečakarēt - reti ir tie gadījumi, kad mēs pēc ēkas uzbūvēšanas skatamies uz to no auģšas, kā tas parasti notiek ar maketiem. Konkursa projekts B200 biķernieku ielā.
6. kā ikvienā radošā nozarē kā galvenajai ir jābūt idejai, labai, pārdomātai idejai, nevis līdz mazākajai detaļai izstrādātai viduvējai idejai - lai arī cik smalki tā tiktu izstrādāta, tā nespēs pacelties vajadzīgajā augstumā.
Respektīvi, ja nebūs idejas, neglābs arī perfekts makets.
Parasti ideju labāk var parādīt caur pārspīlējumu.
Nedrīkst pieļaut kompromisu jau sākumastadijā - vēlāk tas parādīsies anyway.
7. normāli būtu, ja arhitektam izdotos pasūtītāju pavilkt uz priekšu vai augšu, parādot un izstāstot viņam to, ko tas vēl nav redzējis.
Šajā bildē daudziem zināmā personā Aleksejs zagrebeļnijs piestartē ar tekstu:
‘ja čtoto ņedogoņaju".
8. cilvēki pakļaujas kopīgai hipnozei un iedomājas, ka varētu dzīvot mazajās kartona un putuplasta mājiņās.
Mazie cilvēciņi dzīvo maketos, iet gulēt, aizvelk aizkarus, galvenais ir viņus netraucēt.
Biroju ēkas fragments 2H Hanzas ielā.
9. mums makets ir kā veids kā attīstīt domu, mazāk kā galaprodukts.
atšķirībā no gataviem renderiem atļauj katram izvēlēties sev vēlamo skatupunktu un savu perspektīvi un pieredzēt telpu individuāli.
Tikpat nozīmīgi kā pasūtītājiem modeļi ir arī pašiem arhitektiem - radot idejas un pārbaudot proporciju un formu.
Kvartāla apbūve Skanstes ielā.
10. arhitektūra rada dzīves teātra skatuves, organizē vietas, nosaka ceļus pa kuriem būs staigāt.
Dzīvokļu ēka jaunciema gatvē Ķīšezera krastā.
Makets nomierina - 700m gara ēka 200 mēroga maketā neizskatās milzīga.
11. ēku augstums tiek kontrolēts un mainīts gandrīz tik pat vienkārši kā Daugavas kreisā krasta siluets.
Konkursa projekts biroju kompleksam Ķīpsalā.
Galvenais ir atcerēties par teātri un dekorācijām. Pats galvenais ir pašiem mēģināt just pa īstam, mīlēt pa īstam un darīt lietas , kuras tiešam gribās darīt.
12. fragments no ilūzijas par garšīgumu, asociācijām - tie nav tomāti želejā un milzīgas olīvas, tā nav arī šausmene - tā ir maketa formas sagatave.
Konkurss - bibliotēka Ventspilī.
13. jo mēs gribam dzīves teātri spelēt niansētāk, jo maketi un cilvēciņi tajos kļūst lielāki - ir iespējams noķert gaismēnas un materialitāti.
Golden ghost - ēkas rekonstrukcija Vīlandes ielā.
14. Ja teātra mazais brālis ir leļļu teātris, tad maketi varētu būt kaut kas līdzīgs.
Visiem patīk spēlēties, arī viesturam vārpiņam, noraut jumtu un atlikt to atpakaļ.
Modelis ir kā kontroles mehānisms, lai pārbaudītu māju pirms tās uzbūvēšanas.
Privātmāja mežaparkā.
15. zip hotel Katrīnas ielā.
Pirms gatavā produkta tika eksperimentēts ar plaknēm, kuras kopā satur līme - plēšot vienu nost no otras starpā veidojas ekspresīvas saites.
Princips - no mazā uz lielo - katra mazā daļiņa - atsevišķs mājoklis ar atpazīstamu semantiku, tas pats arī viesnīcas apartaments - mazās dzīves skatuvītes, kas apvienotas rada vienu lielo.
16. kā katrai dzīves izpausmei arī maketiem ir dažādi vērtētāji - cilvēki, kam ir nojausma par arhitektūru, redz citas lietas kā parastais latvietis un otrādāk un visiem ir taisnība, jo visi piedalās spēlē.
Bez komentāriem. Varbūt vienīgi - uzminiet, ko šobrīd domā Jānis.
17. doble snake towers darba makets starp šīm bildēm ir iekļuvis kā piemērs atpazīstamo lietu spēkam - pasūtītājs neieraugot zaļus laukumus nebija ar mieru mainīt savus stereotipus par to, kādai jāizskatās zālei 200 mērogā un makets palika mums kā gaismas ķermenis.
18. lieliem meistariem - lielas spēles. Saliec Ķīpsalu pats - tās pašas dekorācijas, tik pat subjektīvi, tikai lielākā mērogā.
Mēs arī te stūrītī.
Kronberga roka.
19. kas tās būtu par dekorācijām bez gaismām.
Tā nav halucigēnā desa.
Tas ir reāls gaismas makets, uzmaketēt gaismu - tas ir jauns izaicinājums
Uldis Sedlovs, Ilze kundziņa - jūs visi drīz redzēsiet, kā pilsēta spīd.
20. tas pilnīgi noteikti varētu būt ēdamais, manā sajūtā kaut kas no desertiem, bet nav - tā ir maketa sagatave dzīvojamajai apbūvei, par kuru pasūtītāja pirmā reakcija bija - i,m little bit shocked - pēc stāsta noklausīšanās teksts sekoja -
pa pirmo, no questions.
Secinājums- ja maketā izskatās garšīgi - arī dzīvē būs labi.
No vienas puses tās ir tikai dekorācijas, no otras -tā ir baigā lieta, jo turpmākos gadus tās noteiks cilvēka sajūtas un kustības trajektorijas.
Dzīve ir skaista!
Taisam dekorācijas!
|
